Kā gāja, tā gāja, bet vilciens sāka tuvoties Lao Kai pilsētai. Cikos tam bija jāpienāk, mēs īsti nezinājām, tāpēc pamodāmies jau ap 5-6 no rīta.
Lao Kai atrodas ziemeļos, blakus - kūrortpilsētiņa Sapa, uz kurieni mēs arī tiecāmies. Gribējām mēs to tāpēc, ka turpat atrodas Vjetnamas augstākais kalns - Fansipans, 3143 metrus augsts. Turp mēs plānojām uzkāpt. Briti no blakus kupejas gan uz ko tādu neatsvēzējās, brauca vienkārši klīst pa apkārtni.
Vjetnama, 1. diena: no Lao Kai uz Sapu
Gūgle, starp citu, gpx no Vjetnamas importēt negrib, acīmredzot komunisms tai nav pa prātam.
Savu paša supersistēmu ar karti un bildēm es pagaidām neesmu uzrakstījis līdz galam, saskāros ar sarežģītu problēmu, un arī laika galīgi nav.
Kad paskatījos pa logu, ainavas uzreiz aizrāva elpu, un tā arī ilgi neatlaida
Vjetnamiešu pasažieri, starp citu, daudzi gulēt nemaz negāja - sēdēja uz apakšējā plaukta barā un socializējās.
Jau šādas pirmās ainas izraisīja neprātīgu sajūsmu
Tā gan pēc tam padzisa, bet vienalga bija patīkami.
"Vjetnamiešu govis un zemniece"
Te gan to neredz, bet vjetnamiešu govēm ir gari ragi, dažreiz pat tik gari, ka sagriezušies. Vēl govis ir flegmatiskas un pēc izskata veselīgas. Dažreiz bērni, un pat pieaugušie, jāj tām mugurā. Te jāsaka, ka vjetnamieši augumā vidēji ir par galvu īsāki nekā parasts eiropietis. Mans augums ir 1.78, un es jau biju garāks par visiem, bet, ja jūs, piemēram, esat 1.87 — viņiem jūs esat īsts milzis. Miesasbūve vjetnamiešiem ir smalka, resni ir tikai lielajās pilsētās. Tas ir izskaidrojams — viņi ēd naturāli, dārzeņus un rīsus, iepakotus un apstrādātus produktus, spriežot pēc visa, ēd maz (bet par to vēlāk).
Upīte
Mūsu divriteņi atbrauca gandrīz bez piedzīvojumiem, neskaitot to, ka mums uz tiem uzspļāva. Nepatīkami, bet tas ir viens no nedaudzajiem nedraudzīguma izpausmes gadījumiem, ko atceros.
Lao Kai
Atbraucām mēs agri no rīta, ap 7, izbraucām pēc pusstundiņas.
Elektrības stabu Vjetnamā ir daudz, vadu - vēl vairāk
Vjetnamā par daudziem jautājumiem nemaz neiespringst - vadi, kas rēgojas no visurienes un karājas šur un tur, nevienu neuztrauc. Tas, iespējams, bojā panorāmu, toties rada vietējo kolorītu. Protams, tik traki ar vadiem, kā Ļebedevs Āfrikā bildē, te nav, bet visumā ir gana daudz. Ar elektrību līdz pat šim brīdim viss nav kārtībā, pašās nīkulīgākajās būdās tās, acīmredzot, nav.
Upju un kalnu Vjetnamas ziemeļos ir daudz, priecāties var ilgi
Protams, Vjetnamā vienmēr ir miglains, ko zina ikviens, kurš redzējis no turienes bildes
Ceļš no Lao Kai uz Sapu ir ļoti slīps
Pievērsiet uzmanību betona stabiņam ar sarkano augšu pa kreisi. Tas ir norādes stabs līdz lielajām pilsētām. Tradicionālo ceļazīmju ar attālumiem, kā pie mums, Vjetnamā nav.
Būda, laikam tādā varētu arī pārnakšņot
Skrienot notikumiem pa priekšu, teikšu, ka Vjetnamā pret lietām izturas vienkārši, un tāpēc problēmām pārnakšņot tādā būdā nevajadzētu būt, vienīgi varbūt izrādīs lielu interesi.
Te slīpums tomēr nedaudz ir redzams
Skati ir brīnišķīgi, lai arī miglaini
Nemainīgie vadi un rīsu terases
Lasa zaļumus, acīmredzot
Parasta vjetnamiešu ceļazīme
Tādu ir ļoti daudz, jo pagriezieni visur ir asi. Zīme ir dzeltena, ar sarkanu apmali, bulta krasi izliekta. Zīmes visas ir vecas un neizskatīgas, un pat jauna, spriežot pēc krāsas notecējumiem, tā tikusi krāsota pavirši. Vjetnamā tā ir norma - ka tik process kaut kā notiek, bet detaļas nav tik svarīgas. Principā, neslikta pieeja - nebojāt nervus ar eiropeisku perfekcionismu.
Šļūtenes kravas mašīnu laistīšanai ar ūdeni
Pāris vārdu par laikapstākļiem. Vjetnamā ir lietus sezonas, bet tās ir atkarīgas no reģiona, tāpat kā laikapstākļi kopumā. Ziemeļos, kur mēs bijām, ja nekļūdos, sliktāk ir vasarā un ziemā, labāk pavasarī un rudenī. Vissausākais ir rudenī. Jebkurā gadījumā gandrīz vienmēr ir karsts (dienā 20 un vairāk, ja vien nav pārāk augstu kalnos), turklāt ļoti mitrs un smacīgs. No kalniem tek ūdens, to izmanto kravas automašīnu laistīšanai, kuras, lai cik tas nebūtu dīvaini, Vjetnamā ir - ne visu ved ar motocikliem. Lai gan var vest visu - par to jūs pārliecināsieties vēlāk.
Suņi Vjetnamā ir, kaķu ir mazāk
Vai Vjetnamā ēd suņus? Ļoti aktuāls jautājums, taču atbilde nebūs drīz, kaut kad pa vidu vai pat beigās.
Šļūtenes ir pieslēgtas pie kalnu ūdensvada augstu, lai būtu spiediens
Vistas gaļa, kā mēdz teikt, ir ubiquitous
Migla arvien miglaināka
Būdā laikam var pārlaist negaisu un uztaisīt sev paiku uz uguns
Te mēs pērkam gurķus
Gurķi maksāja 36 santīmus par 6 gabaliem. Ūdens un gāzētie dzērieni, starp citu, maksā aptuveni pusdolāru par pudeli vai bundžiņu, dzēriena izmēram un tipam turklāt ir maza nozīme. Blakus gurķiem pārdod vistas, kuras parasti sēž šauros būros. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka būrus vadā uz motocikliem, tāpat kā visu pārējo. Kā redzat, pārdevēja ir "vjetnamiešu" cepurē. Tā ir pavisam parasta lauku galvassega, nevis kaut kāds suvenīrs tūristiem.
Grūti mīties pret kalnu, pat ļoti
Socreālisms
Visur strauti, akmeņi, zaļumi. Ļoti skaisti.
Pirmajā dienā neizturējām to kalnainību
Kad bijām nobraukuši ap 15 km (spriežot pēc mana GPS, lai gan biedri saka, ka 20), mums garām pabrauca pusreisa busiņš Lao Kai - Sapa. Puisis un meitene iekšā nesteidzīgi gaidīja, kamēr mēs izlemsim, vai esam šodienai pietiekami nomocījušies pa kalnu ceļiem, un vai gribam aizbraukt ar komfortu.
Ja vien zinātu, kā viss izvērtīsies tālāk, varēja arī nepakļauties provokācijai un nenodot tūristu ideālus, bet te es nolēmu, ka man galvenais ir apskatīt Vjetnamu, nevis demonstrēt savus spēkus un skilus kāpumu pieveikšanā, tāpēc pilnībā piekritu biedriem braukt uz Sapu ar busiņu. No mums paņēma ap 10 dolāriem par trijiem, bet tikai tāpēc, ka autobuss tāpat brauca uz Sapu.
Annas velosoma
Pēc manām domām, konstrukcija nav diez ko laba. Soma ir liela un neparocīga, uz ričuka (vismaz Annas) turas nedroši, stiept smagi, atsprādzēt un piesprādzēt aizņem laiku. Sašūta soma pēc kompānijas "Pik-99" (šķiet) somu shēmas, bet iznākusi švakāka, bez noderīgām niansēm.
Velotūristiem klasiskās ūdensnecaurlaidīgās Ortlieb somas, kādas lietojām es un Intars (un kuras es nopirku tieši pirms brauciena, ko nemaz nenožēloju), man šķiet ērtākas.
Visi trīs ričuki ielīda
Bet lūk, vai ielīstu vairāk par trim - tas jau ir jautājums. Tā ka te mums paveicās, trīs vienmēr izdevās visur iebāzt.
Terases stiepjas un stiepjas
Un arī pakājē tās ir
Skati
Pastorāle, hehe
Te mūsu vedēji speciāli apstājās un piedāvāja uztaisīt bildi. Sak', esot ļoti skaisti. Un nevar jau arī nepiekrist.
